Starptautiskās un nacionālās sankcijas ir nozīmīgs ārpolitikas instruments, kas tiek izmantots, lai ierobežotu starptautisko tiesību pārkāpumus un stiprinātu drošību. Tās paredz ierobežojumus piekļuvei finanšu līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem personām un ar tām saistītām struktūrām.
Ne visi uzņēmumi, kuru struktūrā ir iesaistītas sankcionētas personas, pārtrauc darbību. Dati liecina, ka daļa no tiem turpina pastāvēt, iesniegt pārskatus un maksāt nodokļus.
Crediweb apkopotā informācija par Latvijā reģistrētām juridiskajām personām ar sankciju subjektiem ļauj detalizētāk analizēt šo uzņēmumu darbību un aktuālo situāciju.
Šobrīd identificētas 33 juridiskās personas, kuru struktūrā ir sankciju subjekti (neieskaitot trīs no reģistra izslēgtas biedrības).
Juridisko personu ar sankciju subjektiem sadalījums pēc juridiskās formas
| Juridiskā forma | Juridisko personu skaits | Īpatsvars (%) |
| Sabiedrība ar ierobežotu atbildību | 23 | 69.70% |
| Nodibinājums | 3 | 9.09% |
| Pilnsabiedrība | 2 | 6.06% |
| Akciju sabiedrība | 1 | 3.03% |
| Ārvalstu komersanta pārstāvniecība | 1 | 3.03% |
| Ārvalsts komersanta filiāle | 1 | 3.03% |
| Individuālais komersants | 1 | 3.03% |
| Politiskā partija | 1 | 3.03% |
Lielākā daļa no tiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību – 23 uzņēmumi jeb gandrīz 70%. Pārējie gadījumi ir būtiski mazākā skaitā – starp tiem ir nodibinājumi, pilnsabiedrības, akciju sabiedrība, ārvalstu komersantu struktūras, individuālais komersants un pat viena politiskā partija.
Sankcionētās personas uzņēmumu struktūrā var būt iesaistītas dažādos veidos – kā valdes locekļi vai priekšsēdētāji, īpašnieki, dalībnieki, patiesie labuma guvēji vai faktiskie kontrolētāji. Tas nozīmē, ka sankciju ietekme uz uzņēmumu var būt gan tieša, gan netieša.
Nozaru griezumā redzams, ka uzņēmumi ar sankciju subjektiem darbojas visdažādākajās nozarēs. Lielākais skaits ir tirdzniecībā (7 uzņēmumi), kam seko profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (4), kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības (3).
Juridisko personu ar sankciju subjektiem sadalījums pēc nozarēm (NACE Rev.2)
| NACE nozare | Uzņēmumu skaits | Īpatsvars (%) |
| Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts | 7 | 21.2% |
| Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi | 4 | 12.1% |
| Finanšu un apdrošināšanas darbības | 3 | 9.1% |
| Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana | 2 | 6.1% |
| Transports un uzglabāšana | 2 | 6.1% |
| Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi | 2 | 6.1% |
| Operācijas ar nekustamo īpašumu | 2 | 6.1% |
| Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība | 2 | 6.1% |
| Veselība un sociālā aprūpe | 2 | 6.1% |
| Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība | 1 | 3% |
| Informācijas un komunikācijas pakalpojumi | 1 | 3% |
| Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana* | 1 | 3% |
| Citi pakalpojumi* | 5 | 15.2% |
* - iekļautas arī juridiskās personas, kas ir likvidētas vai izslēgtas no reģistra.
Mazākā skaitā šādi uzņēmumi sastopami arī enerģētikas, transporta un uzglabāšanas, nekustamā īpašuma, administratīvo pakalpojumu, veselības aprūpes, izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī lauksaimniecības nozarēs.
Interesanti, ka sankciju esamība ne vienmēr nozīmē tūlītēju uzņēmuma darbības pārtraukšanu. No analizētajiem uzņēmumiem 19 ir iesnieguši gada pārskatu par 2024. gadu, un daļa jau ir iesnieguši arī par 2025. gadu. Vienlaikus ir arī uzņēmumi ar apturētu darbību vai uzsāktu likvidāciju, taču kopumā redzams, ka daļa turpina pastāvēt un pildīt savas saistības.
Papildu ieskatu sniedz nodokļu dati. 2025. gada 4. ceturksnī 13 juridiskās personas veica nodokļu maksājumus (VID administrēto nodokļu kopsummā), savukārt 14 uzņēmumi nodokļus nemaksāja. Par pārējiem subjektiem informācija nav pieejama vai tie ietilpst juridiskajās formās, kurām šādi maksājumi netiek piemēroti. Tas vēlreiz parāda, ka uzņēmumu faktiskā aktivitāte šajā grupā ir ļoti nevienmērīga.
Detalizētāks ieskats lielākajos uzņēmumos parāda, cik atšķirīga var būt realitāte aiz finanšu rādītājiem.
Lielākie uzņēmumi ar sankciju subjektiem pēc apgrozījuma
Lielākais apgrozījums 2024. gadā ir 7.4 miljoni EUR – reģistrēts uzņēmumā
SIA "Riga fertilizer terminal". Tomēr šis rezultāts neatspoguļo aktīvu uzņēmējdarbību ierastajā izpratnē. Uzņēmuma darbība tika pilnībā iesaldēta jau 2022. gada martā saskaņā ar Eiropas Savienības sankcijām, kas piemērotas tā patiesajam labuma guvējam Dmitrijs Mazepins (Dmitry Mazepin). Sankciju ietvaros ir iesaldēti visi uzņēmuma līdzekļi un saimnieciskie resursi, kā arī aizliegts tos darīt pieejamus. Neskatoties uz to, uzņēmums joprojām uzrāda ieņēmumus – tie veidojas no kravu uzglabāšanas, nevis no pamatdarbības, kas iepriekš bija saistīta ar pārkraušanu. Vienlaikus uzņēmums turpina pildīt noteiktus pienākumus – 2025. gada 4. ceturksnī tas veica nodokļu maksājumus 207.62 tūkst. EUR apmērā, kas ir lielākais apjoms starp analizētajiem uzņēmumiem.
Līdzīga, bet nedaudz atšķirīga situācija vērojama
SIA "Klauģu Muiža RE". Arī šeit uzņēmuma patiesais labuma guvējs Pjotrs Avens ir pakļauts Eiropas Savienības sankcijām, un kopš 2022. gada marta uzņēmuma saimnieciskā darbība ir apturēta. Atbilstoši regulējumam ir iesaldēti uzņēmuma līdzekļi, un tas nevar gūt ienākumus no pamatdarbības. Tomēr uzņēmums nav likvidēts – tas turpina pastāvēt, uztur sev piederošos aktīvus un nodrošina minimālo darbību, kas nepieciešama juridiskās personas uzturēšanai. 2024. gadā uzņēmums strādāja ar nelielu apgrozījumu 216 tūkst. EUR un zaudējumiem 1.2 miljoni EUR, vienlaikus saglabājot darbiniekus un veicot nodokļu maksājumus – 2025. gada 4. ceturksnī nodokļos samaksāti 90.26 tūkst. EUR.
Savukārt
Uralkali Trading SIA gadījums ilustrē vēl citu attīstības scenāriju. Uzņēmuma darbība pēdējos gados ir būtiski samazināta, un jau 2022. gadā tika pieņemts lēmums pakāpeniski pārtraukt darbību un izvērtēt likvidāciju. Līdz 2024. gada beigām likvidācijas process vēl nebija uzsākts, un galīgais lēmums paredzēts 2025. gadā. Interesanti, ka, neskatoties uz ļoti nelielu apgrozījumu – tikai 16 tūkstošiem EUR, uzņēmums uzrādīja ievērojamu peļņu, kas pārsniedza 28 miljonus EUR. Šī peļņa nav saistīta ar aktuālo darbību, bet gan ar iepriekš uzkrāto debitoru parādu atgūšanu. Arī šajā gadījumā uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Dmitrijs Mazepins, kurš iekļauts sankciju sarakstos. 2025. gada 4. ceturksnī uzņēmums veica nodokļu maksājumus 23.15 tūkst. EUR apmērā.